important

' Patiesība nevienam neizpatīk, tāpēc patmīlība to izjūt vissmagāk '

rau-durvis jau pusvirus

Nu re-vēl viens aplis divpadsmit mēnešu garumā gandrīz jau nostaigāts. Man jau gan nepatīk apļi. Jo tā ejot, beigās nonāc tur, kur sāki.

Labi, sāksim vēlreiz. Nu re- vēl viena nodaļa dzīves grāmatā uzrakstīta. Vai Tu apzinies, ka tā ir rakstīta ar Tavu paša roku? Es jā. Un tāpēc man tagad jādomā par to, kā nākamo nodaļu uzrakstīt vēl labāk. Jo skaidrs jau, ka melnraksti nepastāv. Tā nu es šajās pēdejās gada diennaktīs esmu nolēmusi trenēt roku, lai turpmāk rakstītu glīšāk. Un man pat ir nojausma, ka izdosies ar! Un ne tikai tāpēc, ka 'citādāk pat domāt nevar', bet tāpēc, ka mana īpaši attīstītā n-tā maņa (kā es to saucu) tieši to arī saka- ka gads būs labs, ja ne lielisks. Jāatzīst, tas ir ļoti iedvesmojoši. Lai būtu vēl iedvesmojošāk, klāt var piedomāt vēl visādas lietas, kas tieši vai netieši varētu norādīt, ka nākamais gads būs vienkārši fantastisks. Nu, piemēram, varētu pievērst uzmanību faktam, ka nākamais gads būs tīģera gads. Un tas nenozīmētu absolūti neko, ja vien es pēc kaut kādiem tur horoskopiem nebūtu tīģeris. Un apziņa, ka nākamais ir Manējais, kaut kā ļoti uzmundrina.

Pašas pēdejās šīs nodaļas rindas es droši vien rakstīšu 31. decembrī dažus mirkļus pirms pusnakts. Vēl nezinu, kādas tās būs. Man vēl ir laiks par to padomāt. Bet vienu es zinu- es rakstīšu, ka nākamajā gadā es vēlos kļūt mazdrusciņ vairāk pieaugusi. Bet patiešām tikai mazdrusciņ.

Un ko vēlies Tu?

P.s. Īpaši svarīga piezīme- Esi drošs, ka Tu vēlies tieši to, ko Tu domā, ka vēlies. Ja nu piepildās? ;)

Priecīgi!

Lai mums visiem sirdsgaiši svētki!

Lielākajai no Māsām :)

Visas pasakas sāksies šeit. Es to zinu. Visas trauslo un nepiepildīto sapņu pasakas, rāmo vakaru pasakas, skriešanas pasakas, smieklu pasakas. Balto kuģu pasakas, prieka pasakas, skumju pasakas, nepateiktu vārdu pasakas..
ak, nesaki, ka pasakām nevar ticēt, es tām gribu ticēt atkal. Jo citādi viss ir tikai stāsti, kuros slēpjas visādi nieki, visādas blēņas. Es tās purinu laukā.
Atļauj man ticēt pasakām. Nē, ne tām- reiz bija..Nē, ne tām-reiz būs. Tām, kuras tagad notiek. Tām, kuras notiek ar mums. Paskaties apkārt, māsiņ! Visam ir nozīme cita. (Ko Tu vēlējies, kad toreiz zvaigzne krita?)

Visas pasakas sāksies šeit. Vai Tu arī tam tici?




/18.12.09 AM 4:43/

Kā gan lai nosaucu šo?

es apstādināju visu savu laiku. tas sēž sabozies kaut kur tepat stūrī un ir nolēmis nenākt, kad es atkal viņu saukšu. bet varbūt viņš lidinās kaut kur tepat gaisā brīvs un laimīgs, ka vairs nepieder man. dažreiz jau, protams, man maldīgi šķiet, ka es piederu laikam, nevis otrādi. tāpat maldi ir tie, ka kopā ar laiku (un varbūt vēl kaut ko, kas grūti definējams) ir atkāpusies visa mana brīvība. un tieši tāpēc es šovakar izbaudīšu savu brīvību tādā veidā, kādā nekad agrāk to neesmu darījusi. es kliegšu. man par to pat iedomāties vien ir grūti, bet es esmu stingri izlēmusi, nē, izvēlējusies to darīt.

viens, divi, trīs, es dziļi ieelpošu. viens, divi, trīs, es dziļi ieelpošu un atvēršu logu. viens, divi, trīs, es dziļi ieelpošu, atvēršu logu un paskatīšos debesīs. viens, divi, trīs, es dziļi ieelpošu, atvēršu logu, paskatīšos debesīs un izdzirdēšu savu balsi. es nekad, kopš sevi atceros, neesmu kliegusi.

laiks ir apstājies. es arī. atbalss pret rāmajām vakara debesīm, dzestrais gaiss, tālās pilsētas gaismiņas un visas manas brīvības.

Ceru, ka man nekad nebūs jāizvēlas kliegt vēlreiz.

Jūrai šovakar zilas acis. Jūra šovakar guļ savos krastos, gaida rītu, gaida vēju, gaida slīdošos kuģus.

Man šovakar saldrūgtas acis, visas dzirkstis palaistas vējā, atdotas garāmslīdošiem kuģiem, lai tie redz ceļu atgriezties mājās. Un es jau sen esmu pārpludinājusi savus krastus, savas iekšējās, varbūt arī ārējās robežas. Jau sen. Jau labi sen es vairs nespēlēju pēc notīm, varbūt tāpēc, ka tā pa īstam tās nekad neesmu pazinusi. Un kurš pateiks, ka slikti ir tā- dzīvot absolūtā brīvajā improvizācijā/lidojumā/kritienā ? Kurš pateiks, ka manī ir pārāk daudz nepareizības? Tikai cilvēciskais, ambiciozais prāts to pateiks. Bet vai pie viņa ir visa patiesība?



foto:lomography.com

Saule vientuļās debesīs.

Bet vai Tu redzi-

saule ir pazudusi

kaut kur debesīs

mākoņu sveces deg

(tā sadegs viss

kas bijušas debesis

Tev)

Bet vai Tu jūti-

saule ir nosalusi

kaut kur tepat

kāds uguni kur

(tā sadegs viss

kas sildījis Tevi

līdz šim)

Lai deg

lai pārvēršas pelnos

visas pirktās un nepirktās laimes

viss īstais un jaušamais siltums

(tā sadegs viss

kas bijuši kārtējie maldi)

Nejēdzīgs vāvuļojums eksperimentālos nolūkos.[cenzēts]

Šajā vietā bija muļķīgs teksts, kuru neviens (izņemot mani) tā arī neizlasija.

Mirklis pēc pusnakts

pirkstgaliem aizdegoties

neveiklie vārdi iet bojā

lai tu ar tuksnesi mutē

caur simbolu birztalām ietu

(nāve konspektē mūžu

un pasvītro šito vietu)

/Klāvs Elsbergs/

foto-photobucket.com

Decembris manā plaukstā.

cik labi, ka nesalst.



foto-photobucket.com