Šobrīd tā ir moderna lieta- apzināties savu domu spēku un prast (vai mācīties) to izmantot.. Par to tēmu tiek izdotas gan grāmatas, gan rakstīts vienā žurnālā pēc otra.. un kur vēl internets, semināri un kas tik vēl nē.. Es nemēģināšu tagad te ne izskaidrot iedarbīgākās metodes (jo neesmu specs), ne arī pastāstīt, kāpēc tas viss nekam neder. (jo neesmu specs)
Bet šodien kaut kā paskatījos uz to no cita skatpunkta.
Visiem tiem Visuma likumiem,kurus sludina visas tās metodes, līdzās stāv vēl kāds- par visu ir jāmaksā.
Ja mums ir jāiztēlojas, ka sēžam restorānā, kurā varam pasūtīt visu, ko vēlamies, tad mums tomēr ir jāpatur prātā, ka par to beigās būs jānorēķinās (pat ja mums vakariņas izmaksā kāds labvēlis, nenozīmē, ka mums viņam nebūs nekad un nekas jādod pretī)
Ja mums ir jāiztēlojas, ka ieejam greznā, bagātā pilsētā, kurā visa ir pa pilnam un mēs varam brīvi paņemt visu, ko vēlamies, mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas kādam pieder (vai ir piederējis), un kurš gan kaut ko labu un vērtīgu atdotu kādam par baltu velti? (Domāju, ja mēs runājam par Visumu- vai kā kurš to dēvē- ar viņu ir tieši tāpat. Diez vai viņš tikai dāsni dod, neko pretī neprasot)
Vārdu sakot- ja kāds no mums ļoti vēlas sarkanu mersedesu- iespējams, tiks dota iespēja pie tāda tikt, bet cilvēkam pašam būs jānopelna nauda tam.. vai jānopērk loterijas biļete.
Ja kāds no mums vēlas smuku naudas žūksnīti, arī tā nenokritīs no debesīm vai mistiskā veidā neuzradīsies indivīda bankas kontā. Arī par to būs jāsamaksā- ar laiku, zināšanām, enerģiju, nerviem.. varbūt ar vēl kaut ko. . Varbūt ar kaut ko daudz vairāk.
Lūk, patiess stāsts-
Kāda dāma, izlasījusi kārtējo iedvesmojošu rakstu par mūsu prāta un iztēles neierobežotajām iespējām, nolēma pamēģināt kā šī metode darbojas praksē. Viņa darīja visu,kā bija rakstīts- sīki, smalki un niansēti iztēlojās, kā viņa ‘’paņem’’ pāris koferīšus pilnus ar naudu.
Uz pretreakciju nebija ilgi jāgaida- pēc pāris mēnešiem sievietei atklāja smagu slimību.. un viņa dabūja apdrošināšanā ļoti smuku naudas summu..
Viņa nepaspēja iztērēt visu dabūto naudu. Un, visticamāk, nemaz neguva tik lielu prieku no tā, kā bija cerēts.
Viņas ‘’pasūtījums’’ tika izpildīts, bet par to viņa samaksāja ar savu dzīvību.
Vai tas bija tā vērts?
