senas pērles

Kārtojot papīru kalnus atradu visādas interesantas lietas, tostarp arī pāris piezīmju blociņus ar citātiem. Tādiem, kas bija nozīmīgi toreiz, pirms gadiem, kad biju vēl ideāliste ar ilūzijām. (ejot laikam un nākot klāt gadiem, ilūzijas atmetu) Daļa no gudrajām domām uzrunāja arī tagad. Tad, lūk, daļa no tām-

# "Rūpēm mūs vajadzētu novest līdz darbībai, nevis līdz depresijai." (Karena Hornija)

# "Dēvējiet to par klanu, dēvējiet to par tīklu, dēvējiet to par cilti vai par ģimeni. Lai arī kā jūs to sauktu, lai arī kas jūs būtu, jums tas ir nepieciešams." (Džeina Hovarda)

# "Mums jāvēlas atbrīvoties no dzīves, kuru esam plānojuši, lai dzīvotu to dzīvi, kas mūs gaida." (Džozefs Kempbels)

# "Zeme ir apaļa, un vieta, kas varētu atgādināt beigas, var izrādīties arī par sākumu" (Aivija Beikere Prīsta)

 

brīvība

Brīvība, ko tu man devi tas pats nepieradinātais tuvums vien ir. To pat pazaudēt lāgā nevar, bet tajā var atrasties. To nevar sasiet vai piespiest klusēt, to nav iespējams pārpeldēt.
Brīvība, kas man dota, tas pats smalkais tuvums vien ir. Un tas mani dara bīstami stipru un trauslu.

Tu esi satvēris manu plaukstu.

vēl mazliet ir janvāris

Neatbildēti jautājumi, savērti virs manas galvas, naktī kā lampiņas mirgo. Nu tie neatbildami jau.
Atliek vien atvadas. Klusas kā nopūtas. Pārāk ātri un pārāk strauji, klau..