" No ticības taisnais dzīvos" (Rom. 1:17)
" Mēs dzīvosim. Attaisnoti. Kāds atvieglojošs, atspirdzinošs vārds. Ne tāpēc, ka pietrūktu pierādījumu, ne tāpēc, ka tiesnesis uzpirkts, ne tāpēc, ka esam apmānījuši tiesu. Attaisnoti. Jo Kristus ir nācis mūsu pasaulē, lai ar savu nāvi un augšāmcelšanos pavēstītu- šīs pasaules sistēma, kur katrs saņem, ko pelnījis, kur, viss griežas ap to, kā izskatīties, izpatikt, kā nolūgties, kā izvairīties, kā krāt labos kredītpunktus, tai pienācis gals. Kristū mēs ieraugām- Dievs ir nācis nevis pazudināt, bet atpestīt; Dievs ir nācis, lai atklātu kur, kāds un par ko ir Viņš. Nevis tiesātāju, paļātāju, labā un ļaunā kalkulētāju pulkā, bet mūsu pusē- grēcinieku, cietēju, izmisušo, bailīgo, noskumušo pusē.. Viņš pats- nevainīgais cietējs, upuris, krustā sistais, vardarbības bezpersoniskajā sistēmā samaltais- rāda mums ceļu ārā. Mums saka- Tev būs dzīvot, celties, turpināt mīlēt, piedot, uzticēties. Tev būs dzīvot tā, kā Es dzīvoju. Kā es izdzīvoju! Spriedums ir pasacīts. Tajā netiek pasludināts sods. Bet apsolījums. No ticības taisnais dzīvos. Tu- attaisnotais, atpestītais-tagad dzīvosi no uzticēšanās Dievam. Tikai tā ir iespējams dzīvot. Viss pārējais ir- mirt. Lēni un nenovēršami. Šajā pasaulē viss ir pa vecam. Avīžu temati nemainīsies. Taču ir atklājusies iespēja dzīvot. Dzīvot, sakot nē savām vainām un grēkiem, bailēm, izmisumam, bezcerībai, bet ar visu savu garu, dvēseli un miesu sakot Jā ticībai. Sakot Jā Kristus spēkam, mīlestībai, cerībai, kas grib lauzties Tevī, kas grib Tevi apmīļot, piepildīt, atvieglināt. Tad Tu dzīvosi. Arī, ja mirsi. Arī, ja..ja un vēlreiz ja. Dzīvosi.
(visas bildes no tumblr. )
