Lielāko daļu no tā, ko man patiesi vajadzētu zināt, es iemācījos bērnudārzā..

..Kā darīt un kā būt.
Dalīties ar visu.
Spēlēt godīgi.
Nesist citus.
Nolikt lietas atpakaļ, no kurienes tās paņemtas.
Savākt aiz sevis to, ko sagružoju.
Neņemt lietas, kas nav manējās.
Palūgt piedošanu, kad kādu sāpināju.
Pirms ēšanas nomazgāt rokas.
Zināt, ka silti cepumi ar aukstu pienu vienmēr garšo labi.
Dzīvot saskaņotu dzīvi.
Katru dienu mazliet mācīties, mazliet domāt, mazliet dejot, mazliet dziedāt, mazliet strādāt, mazliet spēlēties.
Katru pēcpusdienu gulēt diendusu.
Ejot pasaulē, uzmanīties no satiksmes, turēt otra roku un turēties kopā.
Atvērties brīnumam. Atcerēties mazo sēkliņu plastmasas podiņā.., saknes tiecas dziļumā, bet augs tiecas uz augšu..
Zināt, ka zelta zivtiņas un kāmīši,un pelītes un pat mazā sēkliņa plastmasas podiņā-visi mirst. Mēs arī.
Un tad atcerēties pirmo lielo vārdu, ko iemācījies: SKATIES! Viss, ko vajadzētu zināt, ir tepat līdzās.Gan zelta likums, gan mīlestība, gan politika,gan ekoloģija, gan saprātīga dzīve.
Padomā, cik daudz labāka būtu pasaule, ja mēs visi -visa pasaule- uzkostu cepumus ar pienu aptuveni trijos pēcpusdienā, un tad, apsegušies ar segu, apgultos, lai pagulētu diendusu.
Vai arī, ja mūsu valdība noliktu lietas atpakaļ, no kurienes tās paņēmusi.
Un tā joprojām ir patiesība- vienalga, cik tev ir gadu, kad Tu ej ārā pasaulē, vislabāk turi otra roku un turaties kopā.

Ieelpas,izelpas. Un tas, kas pa vidu.

**
Dienas ir
Sprādzienu
Sērija.
Ieelpā,
Izelpā,
Elpā.
...
Ceļš ir tik ļoti vienkāršs.
Ceļš ir tik vienkāršs kā rēbuss.
Ceļš ir tik smaržīgs kā jūlijs
un dubļains kā marts.
Finiša nav un nebūs.
Finiša nav un nebūs.
Finiša nav un nebūs.
Ir tikai-starts.

**
aiz manis sabrauktas ilūzijas
un iekāre sapņu maskā



/Ziedonis/

Pavasara gaidīšanas sezona ir sākusies!

Šodien nopirku prieka puķes-
tepat tuvējā veikalā.
nu tās smaržo, nu tās jauc prātu.
Vai manā ielā jau pavasars?

Godiņš Guntars

nekas nav bijis

atzīsties

vien siekalas rijis

nobijies

nekas nav zudis

paskaties

jūra un kuģis

atvadies

nekas nav beidzies

nezūdies

atkal tev veicies

nopūties

karuselis griežas.
es sēžu blakus, es nepiedalos.
mani sauc, man māj, par muļķi saukā.
es sēžu blakus, es nepiedalos.
drusciņ reibst galva.
karuselis griežas.
mati kā mākoņi plandās un skrien,
bikses tik smieklīgi dreb,
kleitas piepūšas kā buras un paceļas neredzamā mastā.
es sēžu blakus, es nepiedalos.
ir rudens, un es rudeņoju sevī,
lietus ir mans miers.
karuselis griežas.
gar ausīm lido smiekli un lapas.
es sēžu blakus, es nepiedalos.
es esmu ka koks vai kaps
ārpus žoga un Nebūtības.
es nepiedalos. es esmu bīstams.