vāģi, miljoni un daudz melnas kafijas

 Arī mana dzīve, lai cik brīžiem šķistu ''nepareiza'', kaut kādā ziņā tomēr līdzinās citām- iedalāma vairākos posmos. Un katrs no tiem ir ar kaut ko īpašs, katrs ar kaut ko asociējas..

un dažreiz tieši sīkumi ir tie, ko atceramies arī pēc gadiem. Un ne vienmēr ir skaidrs, kāpēc īpašas ir tieši tās atmiņas..

Lai nu  kā, dzīvoju es reiz tādos laikos, kad no rītiem cēlos 10 minūtes pirms autobusa pienākšanas manā pieturā, kad parkā uz soliņa krāsoju skropstas, darba laikā klausījos visādu mūziku (konkrētais disks tā iepatikās, ka iegādājos, lai klausītos arī mājās),  skatījos Vāģu DVD, dzēru daudz melnas kafijas.. un darīju vēl daudz feinu lietu, kuras te nemaz necentīšos uzskaitīt..

Nemāku pateikt, vai tajos laikos biju laimīga, bet man tie tīri labi patika!

Tāpēc es domās tajos atgriežos atkal un atkal.
Un tas nebūt nenozīmē, ka man tagad ir slikti vai kā..
:)