rau-durvis jau pusvirus

Nu re-vēl viens aplis divpadsmit mēnešu garumā gandrīz jau nostaigāts. Man jau gan nepatīk apļi. Jo tā ejot, beigās nonāc tur, kur sāki.

Labi, sāksim vēlreiz. Nu re- vēl viena nodaļa dzīves grāmatā uzrakstīta. Vai Tu apzinies, ka tā ir rakstīta ar Tavu paša roku? Es jā. Un tāpēc man tagad jādomā par to, kā nākamo nodaļu uzrakstīt vēl labāk. Jo skaidrs jau, ka melnraksti nepastāv. Tā nu es šajās pēdejās gada diennaktīs esmu nolēmusi trenēt roku, lai turpmāk rakstītu glīšāk. Un man pat ir nojausma, ka izdosies ar! Un ne tikai tāpēc, ka 'citādāk pat domāt nevar', bet tāpēc, ka mana īpaši attīstītā n-tā maņa (kā es to saucu) tieši to arī saka- ka gads būs labs, ja ne lielisks. Jāatzīst, tas ir ļoti iedvesmojoši. Lai būtu vēl iedvesmojošāk, klāt var piedomāt vēl visādas lietas, kas tieši vai netieši varētu norādīt, ka nākamais gads būs vienkārši fantastisks. Nu, piemēram, varētu pievērst uzmanību faktam, ka nākamais gads būs tīģera gads. Un tas nenozīmētu absolūti neko, ja vien es pēc kaut kādiem tur horoskopiem nebūtu tīģeris. Un apziņa, ka nākamais ir Manējais, kaut kā ļoti uzmundrina.

Pašas pēdejās šīs nodaļas rindas es droši vien rakstīšu 31. decembrī dažus mirkļus pirms pusnakts. Vēl nezinu, kādas tās būs. Man vēl ir laiks par to padomāt. Bet vienu es zinu- es rakstīšu, ka nākamajā gadā es vēlos kļūt mazdrusciņ vairāk pieaugusi. Bet patiešām tikai mazdrusciņ.

Un ko vēlies Tu?

P.s. Īpaši svarīga piezīme- Esi drošs, ka Tu vēlies tieši to, ko Tu domā, ka vēlies. Ja nu piepildās? ;)