Zibsnis.(pirms astoņiem mēnešiem. Vai deviņiem)

Mierīgs mājupceļš, atpakaļ skatīties bail. Ceļš zem kājām kā upe silta, cīrulis vītero vējā. Drīz līs.

-Viņi dejoja vasaru vienu- skan man ausīs smeldzīga melodija. Vienu? Vai tiešām vienu? Vienu īsu vasaru, vienu īsu deju. Viss. Jo dzīve neapstājas ilgāk par acumirkli. Ilgāk par skatienu vienu.

Tavas smejošās acis tik īsu brīdi, bet es jau esmu pieradusi pie caurspīdības. Pie tā, kas aizslīd garām. Klusi, klusi.
(Nē, es neesmu šeit. Tā bija vasara cita, tie bija laiki citi.)

Viņi dejoja vienu..vasaru?! Nē, vakaru vienu..
(Un kā man gribētos to aizmirst)

Mierīgs mājupceļš.
Atpakaļ skatīties bail.
Un ja nu tur tavas smejošās acis?