piektdiena, marts 26

Sapnis III

Uz divu pasauļu robežas stāvu. Rokas, kā tiekdamās reizē pēc pelēko sienu patvēruma un pēc balto mākoņu brīvības, brīžiem ciešāk satver turpat augošo koku, kurš lūdz palikt, brīžiem kā spārni grib atsaukties debesu aicinājumam.. Tā tas ir vienmēr, allaž viens un tas pats- lidot vai palikt?
Ja lidot- tad, cik tālu un augstu?
Ja palikt- ko darīt, lai nenosalstu?

Un tā vienmēr, nerodot atbildes, palieku kaut kur pa vidu-starp sienām un mākoņiem. Starp kokiem un spārniem. Starp lidot un palikt.
Kas ir šis- starp-? Un kā man to nest? Kā dāvanu vai kā nastu?

1 komentārs:

KSL teica...

Prāts un sirds cīnīsies vienmēr, it sevišķi tad, kad sirdij būs taisnība. Bet tas, kur mūsu izvēles mūs galu galā aiznesīs, atkarīgs no tā, ko dzīve mūsos atradīs.. :)