svētdiena, marts 7

Rīga jeb nakts pārkliedz klusumu(pirms pusotra gada)

Šodien mēs esam šeit trīs-lietus aiz loga, smaids manās acīs un Tava uz nodzeltējuša papīra rakstīta vēstule.
Kāpēc man vienmēr liekas, ka esmu nepabeigta, kad esmu viena? Aiz loga lietus spēlē rāmu melodiju. Un uz mēness apaļās muguras kluss sapnis sēž un šūpo kājas. Uz papīra Tavu pirkstu nospiedumi.

Nav komentāru: