Slazds

Nezinu, vai mani ir iespaidojis svecīšu skaits dzimšanas dienas tortē, vai kas cits, bet mani laikam ir piemeklējusi pāragra pusmūža krīze. Kamēr citi mani vienaudži domā par to, "kāpēc viņš/viņa tā izturas" un "kurā pilsētā gribētu dzīvot", es nododos dziļi eksistenciālām pārdomām. Un, jo vairāk es domāju, jo vairāk apmaldījusies es jūtos. Un, kas pats trakākais, par to nedomāt es arī nevaru. Tā vien liekas, ka viss, kam es pievēršos, vai tā būtu mūzika, grāmatas, filmas vai cilvēki, ir viens liels jautājums, kurš gaida atbildi- Kāda jēga? Kāda jēga manai dzīvei? Un kāda jēga no manis?
Var jau būt, ka visa problēma slēpjas tajā, ka man ir slikts ieradums-es vienkārši par daudz domāju. Man vienmēr vajag zināt iemeslus, cēloņus. Vajag izpētīt visas likumsakarības. Tā teikt- izpētīt 'kas lācītim vēderā'. Un vēl-pilnīgi noteikti-es zinu par daudz. Galvā griežas vismaz 110 psiholoģiskas, reliģiskas un- kādas tik vēl nē- teorijas par 'dzīves lielajiem jautājumiem' . Tik daudz dažādu ceļu, bet neviena īstā. Neviena manējā.


Nesen noskatījos filmu "A walk to Remember". Un atkal jautājums-kam vispār ir kāda nozīme? Tālāk-asaras, jo stāsts tik patiess un jautājums tik aktuāls. Vēl pēc brīža labi zināmā, klusā balss manī- 'Ko Tu darītu, kā Tu dzīvotu, ja Tev pateiktu, ka mirsi?'. Tas noteikti daudz ko mainītu, it seviški tādēļ, ka tas jau tāpat reiz notiks.

"-Mans mīļais, man tev jāpavēsta kāda ziņa, kas tāds, par ko tu pats varbūt nekad neiedomātos. Es ilgi domāju, kā mīkstināt sakāmo, kā iekrāsot to gaišāku, kā tajā iepīt solījumus par Paradīzi, Absolūtā izpratni un ezotēriskus skaidrojumus,-bet nekas no tā nelīdzēja.
Ievelc dziļi elpu un sagatavojies! Diemžēl man jābūt tiešam un atklātam, bet es atbildu par katru vārdu un esmu pilnīgi pārliecināts par to, ko saku. Šoreiz tas būs nekļūdīgs pareģojums, kurā nav vietas jelkādām šaubām.
Un ziņa ir šāda:tu mirsi. Rīt vai pēc piecdesmit gadiem, bet agri vai vēlu tu mirsi. Kaut arī tu tam nepiekristu. Kaut arī tev būtu citi nodomi.
Tāpēc kārtīgi apdomā, ko grasies darīt šodien. Un ko gribi darīt rīt un visā atlikušajā dzīvē.-"/Paulo Koelju 'Maktub' /

Viss jau ir pareizi, jā. Bet atkal jau-tik daudz jautājumu. Un nevienas atbildes.



/foto-tumblr.com/