Gada nogalē domāju par to, kādas bija nodzīvotās dienas, ko es no tām guvu, ko es tām atdevu. Visinteresantākie secinājumi radās, kad sāku domāt par šajā gadā sastaptajiem cilvēkiem. Gandrīz visi no tiem, kas atstājuši vislielāko ietekmi uz manu personību, ir tie nejauši sastaptie. Viņi bijuši tādi kā garāmgājēji, kas ejot savu ceļu, apsēdušies manā dārzā uz soliņa. Pārmijuši ar mani pāris teikumus- citreiz nozīmīgus, citreiz it kā pavisam ikdienišķus- un aizgājuši tālāk. Un tikai tagad es saprotu, ka tā nav bijusi nejaušība, ka tā ir bijusi dāvana.
Un paldies Dievam par tādām sastapšanās reizēm. Paldies, ka mēs katrs esam tik atšķirīgi. Ja mēs visi būtu vienādi, perfekcionisma mērcē marinēti, mums nebūtu, ko dot. Un mēs nevarētu saņemt.
Kādas būs manas šī gada sastapšanās?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru