piektdiena, aprīlis 13

ie domas

kas mums cilvēkiem ir tās par iedomām, ka "zāle citur zaļāka'' ?!

Vot, uznāca man tāds dullums, kad šķita, ka man vajag vienu lietu un neko citu. Ņēmos un pēros, dusmojos un čīkstēju ilgi.. Līdz, Paldies Dievam, sapratu, ka šai "pļavai", kur esmu šobrīd arī nav ne vainas. Ka te ir ko darīt, ir ko izbaudīt. Un te vēl tik daudz darāmā, ko vēlāk, visticamāk, vairs nespēšu/nevarēšu..

Paliekam mierā!

:)

Nav komentāru: