Caur laikmetiem māk sasaukties vien stabi.
Es nerunāju. Man ir ļoti labi.
No dzelmes atskan vāji dievpalīgi.
Es nerunāju. Man ir vientulīgi.
Ir bezgalīgi. Smaidi. Zīles kokā.
Kad nerunāju, viss ir manā rokā.
Un tumsai it nemaz nav tāda vara.
Es nerunāju. Mūžība ir gara.
/M. Melgalvs/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru