Es nezinu, vai gribu to, kas bija. Es nezinu, vai gribu to, kas būs.
Bet šobrīd es gribu būt laimīga. Un arī tikai-mazliet. Tas lielais drīz pāriet. Tas spožais drīz aizmirstas. Vai arī sāp.
Vai laime mēdz sāpēt?
piektdiena, marts 12
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Visi karuseļi
Notikušie braucieni
- jūnijs 2013 (1)
- aprīlis 2013 (2)
- februāris 2013 (1)
- janvāris 2013 (2)
- decembris 2012 (2)
- novembris 2012 (4)
- oktobris 2012 (3)
- augusts 2012 (2)
- jūlijs 2012 (2)
- jūnijs 2012 (2)
- aprīlis 2012 (3)
- marts 2012 (1)
- februāris 2012 (4)
- janvāris 2012 (5)
- novembris 2011 (5)
- oktobris 2011 (2)
- jūnijs 2011 (1)
- maijs 2011 (2)
- marts 2011 (1)
- februāris 2011 (3)
- janvāris 2011 (2)
- decembris 2010 (2)
- novembris 2010 (1)
- oktobris 2010 (1)
- septembris 2010 (4)
- augusts 2010 (3)
- jūlijs 2010 (3)
- jūnijs 2010 (1)
- maijs 2010 (3)
- aprīlis 2010 (6)
- marts 2010 (9)
- februāris 2010 (4)
- janvāris 2010 (5)
- decembris 2009 (10)
- novembris 2009 (10)
- oktobris 2009 (7)
- septembris 2009 (10)
- augusts 2009 (14)
2 komentāri:
Lielai laimei nav vārdu, tāpat kā lielām sāpēm. Varbūt tām ir vēl kaut kas kopīgs?
Ja laime mēdz sāpēt (un tagad zinu, ka jā), tad arī varbūt sāpēs var atrast kādu drusciņu laimes?
Ierakstīt komentāru