Šeit augšā,sestajā stāvā,logi tik lieli un plaši..,var redzēt tik tālu-baznīcu torņu smailes,sīkas dūmu tērcītes,kas paceļas no māju skursteņiem,satelīta šķīvjus,daudzstāvu autostāvvietu un strādniekus,ložņājam pa jumtu.
nezinu,tas varbūt no spilgtās gaismas,kas žilbina,varbūt no kā cita,bet vienubrīd man tik ļoti sareibst galva,ka šķiet,es šodien prom netikšu,palikšu tepat uz grīdas-starp grāmatām.
***
Un grāmatas mani iedvesmo,tas ir kā noķert kādu skatienu,kurš,klusējot,pasaka tik daudz.Lasot es mācos vairāk mīlēt/pieņemt/saprast cilvēkus.
Grāmatā,kuru ilgi meklēju,līdz beidzot atradu(gaidīšana arī grāmatai piešķir pievienoto vērtību),ielikta aprakstīta lapiņa.Vienā pusē stāsts,kuru es labprāt pastāstītu,otrā-tāds,kuru gribētos noklusēt.Vai varbūt sajaukt toņus un pustoņus,radot stāstu,kas vairs nav mans.Stāstu,kas dzīvo pats savu dzīvi.
***
Manī pašā dzīvo vismaz simts stāstu-stāstāmie un noklusējamie,apzinātie un neapzinātie,izdomātie un patiesie..Tādi,kurus radu es,un tādi,kas rada mani.Un katrs stāsts,es ticu,iezīmē manī savus vaibstus un padara mani par viļņojošu jūru ar paisumiem un bēgumiem,ar zemūdens akmeņiem,ar pērlēm..
***
Man patīk staigāt tumsā un arī braukt tumsā man patīk.Apkārt gaismiņas,skan mūzika un ir tik laba un mierīga sajūta.Un šovakar vēl mani uzlūkoja lielais un apaļais mēness.
Esmu droša,ka arī viņam ir savs stāsts.Un tas sastāv no vieniem vienīgiem noslēpumiem.Mēness ir pārāk neatkarīgs un atturīgs,lai savu stāstu uzticētu vēl kādam.Šķiet,ka tas būtu ļoti vientuļš stāsts.
***
Šī diena bija skaista.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru