*Šovakar atkal es skaitu zvaigznes*(5)

Atnāc pat ja tas muļķīgi liekas,atnāc un paturi manu roku..Es gribu Tev sava septembra saulrietu parādīt,es gribu Tevi ar krēslas vīnu piedzirdīt...Vai Tu zini,ka var noreibt arī no vārdiem,no klātbūtnes,arī no klusuma var noreibt..Vai zini? Un tālāk vairs nav robežu,viss ir palicis ārpusē,un tomēr tieši šajā brīdī var justies visdrošāk-jo Tu esi pārāk laimīgs,pārāk piepildīts,lai vēlētos ko vairāk par vienkāršu kopā būšanu,par vienkāršu vakaru blakus.Pārāk laimīgs,lai pārkāptu robežu,pēc kuras nāk nožēla. Šovakar atkal es skaitu zvaigznes.